Gadu desmitiem esam pieraduši pie Raimonda Paula asprātīgajām frāzēm un virtuozās klavierspēles, taču aiz šīs publiskās maskas slēpjas maz zināmi dzimtas pārdzīvojumi.
Savā 90. jubilejas reizē Maestro kļuvis neierasti atklāts, pieminot kādu skumju faktu, kas gadiem ilgi palicis ārpus prožektoru gaismas – par brāli, kuru pasaule tā arī nepazina.
2026. gada 12. janvārī Latvija svinēja Maestro 90. dzimšanas dienu. Lai gan pēdējā laikā komponists publiskas sarunas izvēlas reti un par privāto dzīvi vienmēr runājis ļoti atturīgi, šoreiz viņš izlēmis pieminēt savas ģimenes vēstures skarbāko lappusi.
Brālis, kurš nodzīvoja vien trīs mēnešus
Līdz šim sabiedrība zināja Maestro māsu – pērn mūžībā aizsaukto izcilo tekstilmākslinieci Edīti Paulu-Vīgneri. Tomēr atklātības mirklī Pauls atzina, ka viņam bijis arī brālis.
Stāsts ir īss, bet smags: zēns aizgāja mūžībā vien trīs mēnešu vecumā.
Šis zaudējums uz visu mūžu atstāja nospiedumu viņa mātes Almīras Matildes sirdī. Maestro atceras, ka mamma dēla nāvi pārdzīvoja ārkārtīgi smagi un pēc tam visu laiku dzīvoja neziņā un bailēs par Raimondu.
“Mamma ļoti pārdzīvoja un visu laiku baidījās par mani,” atzīst komponists. Šī mātes instinktīvā vēlme pasargāt vienīgo dēlu kļuva par viņa bērnības fonu, kas vēlāk iemācījis novērtēt tuvības un dzīvības trauslumu.
Klavieres kā mierinājums
Daudzi brīnās par Paula apbrīnojamo enerģiju un spēju kāpt uz skatuves arī 90 gadu vecumā. Iespējams, tieši dzimtas pārdzīvojumi ir tie, kas viņam neļauj apstāties. Maestro nekad nav bijis cilvēks, kurš meklē publisku līdzjūtību – viņa atbilde uz jebkuru triecienu vienmēr ir bijis darbs.
Arī tagad, savas jubilejas gadā, viņš joprojām ir pie klavierēm. Tas ir viņa veids, kā tikt galā ar zaudējumiem – gan tiem, kas piedzīvoti bērnībā, gan tiem, kas nākuši pēdējos gados. Mūzika viņam nav tikai māksla, bet vieta, kur transformēt personīgās skumjas tajā enerģijā, ko mīl visa Latvija.
Šī negaidītā atklātība ļauj ieraudzīt pavisam citu Maestro – ne tikai asprātīgo komponistu, bet dēlu, kura dzīvība mātei bija lielākais dārgums. Tā ir privāta lappuse, kuru Pauls beidzot ir atvēris, piešķirot savai jubilejai dziļi personisku un patiesu skanējumu.
